Liepājas Dzīvnieku audzētāju biedrības prezidentei Marijai Demčenko bez suņiem - kā savējiem, tā svešiem - nepaiet ne diena. Tos trenējot un arī savā suņu viesnīcā aprūpējot, notiek dažādi kuriozi. Biežāk tos sagādājot saimnieki, ne viņu suņi.
Šoreiz gadījums ne tik daudz kuriozs kā interesants. Gada sākumā Marijai piezvanījis svešs vīrietis. Tā un tā, viņš pats esot no Ventspils un iegādājies suni - Aļaskas malamutu vārdā Alise. Dzīvnieks no kucēna veidojas par pieaugušu suni, un vajagot to ielikt rāmjos, proti, trenēt, iemācot visas nepieciešamās komandas. Vai tas iespējams? Marija teica: "Ir iespējams!"
Tā kā suņa saimnieks dzīvo Ventspilī un uz treniņnodarbībām vairākas reizes nedēļā bija grūti atbraukt, Marija piedāvāja Alisi iekārtot savā suņu viesnīcā un regulāri to trenēt vispārējā dresūras kursā. M.Demčenko: "Malamutus iepriekš nebiju trenējusi. Tie ir aktīvi, apķērīgi un arī viltīgi, jo, ja vien ļausi, bez sirdsapziņas pārmetumiem kāps cilvēkam uz galvas, diktējot savus noteikumus. Alise mācījās septiņas nedēļas un lieliski pielāgojās piedāvātajam dienas režīmam, lai gan sākotnēji, tikko ieradusies, bija krietni palutināta. Aļaskas malamuta kuce viesnīcā jutās kā mājās un ātri atrada sirdsdraudzeni, manu Kaukāza aitu suni Šakiru. Kad no Rīgas ieradās Latvijas Kinoloģiskās federācijas ekspertu brigāde pieņemt eksāmenu, proti, pārbaudīt, kā mācību kursu apguvusi gan Alise, gan vēl deviņi citi Liepājas suņi, ventspilniece pārbaudījumu izturēja ļoti labi. Tikai - kā viņa uzvedīsies, mājās atgriezusies? Vai atkal nediktēs savus noteikumus saimniekam?"
Alises saimnieks bijis ļoti priecīgs par izmācīto suni, bet nu arī pats apsverot iespēju kopā ar speciālistu patrenēties pareizi dot komandas, lai savai mīlulei parādītu, kurš tomēr mājās galvenais...
Materiāls ņemts no: https://www.kurzemes-vards.lv/
