Senie karotāji
Seno ēģiptiešu sienas rakstos, kas pēc dažu uzskatiem radušies 4000 gadus pirms mūsu ēras, atainoti savvaļas suņi, kurus pie pavadas tur ēģiptiešu karotāji un kuri uzbrūk to ienaidniekiem. Irākā uz sena asīriešu tempļa sienām ir atrodami akmens reljefi, uz kuriem attēloti lieli mastifa tipa kara suņi ar pīķiem klātām dzelzs kaklasiksnām, kas domātas ienaidnieku iebiedēšanai. Saskaņā ar seno romiešu rakstiem, dodoties Rietumu pasaules iekarojumos, Romas leģionos izmantoja gan milzīgus mastifus, gan Molosas suņus.
Huņņu Atila izmantoja veselu milzīgu suņu baru, kas stāvēja viņa apmetnes sardzē, lai viņu nepārsteigtu ienaidnieki. Plīnijs Vecākais rakstīja par niknu suņu eskadroniem, kas cīnījās Mazāzijas kolofoniešu rindās pret to joniešu pretiniekiem. Pēc kaujas beigām suņus iejūdza ratos, lai vilktu mājup iegūtās kara trofejas.
Kaujas suņi.... sargi... vilcējsuņi... pat suņi-kurjeri pieder pie senās vēstures; gan Enejs, gan Homērs piemin tādus dzīvniekus, kas aprīkoti ar īpašām kakla siksnām ziņojumu pārnēsāšanai |
|