Darbība parasti notiek īsā laika periodā īsi pēc (20 – 45 min.) saimnieka aiziešanas, un tā var izpausties kā:
Riešana, gaudošana, smilkstēšana;
Logu un durvju skrāpēšana vai graušana, arī citu priekšmetu bojāšana un graušana;
Urinēšana un defecēšana, arī tad, ja sunim iemācīts to nedarīt mājās;
Atteikšanās no ēdiena un dzēriena;
Citas stresa izpausmes (drebēšana, siekalošanās, elsošana, uzbudināta skraidīšana pa terotoriju);
Pazīmju intensitāte atšķiras, no nelielas/traucējošas līdz pilnīgai mājas izdemolēšanai un suņa zobu, nagu vai citu ķermeņa daļu traumām.
Atšķirtības sindroma cēloņi nav pilnībā noskaidroti, taču tas var parādīties šādos apstākļos:
Kad suns, kas pieradis pie sabiedrības, pirmo reizi tiek atstāts viens;
Pēc garāka laika intervāla, piemēram, atvaļinājuma, kad saimnieks pavadījis daudz laika kopā ar suni un nu atgriežas darbā;
Pēc sunim psiholoģiski traumējoša notikuma, piemēram, pēc suņa uzturēšanās suņu viesnīcā vai patversmē, vai arī pēc saimnieka ilgstošas (vairāku dienu) prombūtnes;
Pēc izmaiņām ģimenes sastāvā, paradumos, dzīves vietā (piemēram, ģimenē piedzimst bērns, nomirst kāds ģimenes loceklis, pieaugušie bērni dodas prom no mājām, ģimenē ienāk jauns loceklis – jauns vīrs vai sieva, pārcelšanās no laukiem uz pilsētu, utt.)
Atšķirtības sindroms vairāk raksturīgs nervoziem, jūtīgiem suņiem ar augstu aktivitātes līmeni.
Atšķirtības sindromu raksturo:
Nevēlamās darbības notiek pārsvarā tad, kad suns atstāts viens;
Nevēlamās darbības notiek neatkarīgi no tā, vai suns atstāts viens uz īsu vai ilgāku laiku;
Kad Jūs esat mājās, suns Jums seko no istabas uz istabu;
Suns nepārtraukti pieprasa uzmanību un glāstus;
Satiekoties suns izrāda pārspīlētas prieka reakcijas (kliegšana, riešana, lēkāšana, apčurāšanās);
Kad gatavojaties aiziet no mājām, suns uz to reaģē ar satraukumu, nomāktību, nemieru;
Sunim (privātmājā) nepatīk uzturēties vienam pašam ārā.
Risinājumi:
Nesodiet suni par prombūtnes laikā pastrādātajām blēņām. Cēlonis ir stress, un sods vairo stresu;
Gādājiet, lai sunim būtu aktīva, interesanta suņa dzīve;
Nodrošiniet sunim pietiekošas fiziskās kustības;
Diēta ietekmē uzvedību. Var palīdzēt barība ar zemāku olbaltuma un tauku saturu, konsultējieties ar vetārstu;
Kad suns paliek viens, tam jābūt fiziski nogurušam;
Novērsiet suņa uzmanību ar ēdienu, graužamām mantām, tieši aiziešanas brīdī;
Neveiciniet suņa pārlieku atkarību no Jums laikā, kad esat mājās. Lieciet sunim pagaidīt vai izpildīt pāris komandas, pirms dodat sunim glāstus vai uzmanību;
Iemāciet sunim pamata paklausību, īpaši komandas „sēdi” un „guli”, un izmantojiet tās ikdienas dzīvē, mācot sunim būt patstāvīgākam Jūsu klātbūtnē, nesekot soli solī;
Kad esat mājās, lieciet sunim palikt citā telpā, Jūs neredzot, sēdus līdz 15 min., guļus līdz 30 min. (vai ilgāk) (komandas sēdi, guli). Sāciet ar dažām minūtēm, pamazām pagariniet. Process notiek mierīgi, bez stresa un sodiem. Ja nepieciešams, uzlieciet sunim pavadu.
Atturieties no intensīvas, ilgas, biežas suņa glaudīšanas, atturieties no suņa glaudīšanas mirklī, kad suns to pieprasa. Glaudiet suni tad, kad iniciatīva nāk no Jums. Glaudiet suni par to, ka tas mierīgi paliek savā vietā (nevis skraida Jums pakaļ pa dzīvokli);
Saimniekam jādara aiziešana un atnākšana mierīgi un klusi, bez atvadu ceremonijām un vētrainas satikšanās. Atnākot mājās, suni ignorēt pirmās 10-15 min., pēc tam likt sunim sēdēt vai gulēt un mierīgi suni papaijāt;
Aizejot var atstāt sunim kādu priekšmetu ar Jūsu smaržu – vecu džemperi, utt.;
Aizejot uz īsu brīdi, dodiet sunim kādu signālu – vienu konkrētu spēļmantu, vai kaut kādu vārdu, vai ieslēgt vienu konkrētu gaismu, utt. Tad suns zinās, ka šis signāls norāda uz īsu prombūtni un nestresos. Protams, signālu dod tikai tad, ja prombūtne tiešām ir īsa, piemēram, iznesot atkritumus;
Veiciet sunim desensitizāciju (pakāpenisku jūtīguma mazināšanu) uz signāliem, kas vēsta par Jūsu gatavošanos aiziešanai, piemēram, mašīnas atslēgu paņemšana, mēteļa un apavu uzvilkšana. Veiciet „aiziešanas darbības”, tad apsēdieties, padzeriet tēju vai lasiet grāmatu, kamēr suns nomierinās. Suns mācīsies uz šīm darbībām nereaģēt ar stresu.
Jūsu prombūtnes laikā ierobežojiet suņa brīvību – suni atstājiet vietā, kur tas nevar nodarīt lielus materiālos zaudējumus vai sevi savainot;
Smagos gadījumos var būt nepieciešams sunim dot medikamentus, kas mazina stresu. Konsultējieties ar vetārstu.
Smagos gadījumos meklējiet iespēju suni ņemt līdzi (vismaz daļu no dienas), sarunājiet cilvēku, kas jūsu prombūtnes laikā var suni pieskatīt, utt.
Smagos gadījumos problēmu ir grūti risināt. ASV šī uzvedības problēma ir otrā biežāk sastopamā (aiz agresijas), kuras dēļ saimnieki suni atdod patversmē vai eitanizē.
