Suņu sekss, atšķirībā no vairākuma rietumu valstu , pie mums notiek „dzīvajā", nevis ar mākslīgai apaugļošanai nepieciešamo instrumentu un palīglīdzekļu palīdzību. Šis intīmais process prasa „speciāli apmācīta cilvēka" iejaukšanos: tas ir, instruktora palīdzību, ar kuru tad laiku pa laikam gadās dažādi „profesionālie" kuriozi, kuros dalību ņem gan saimnieki, gan paši „jaunlaulātie". Daži no šiem kurioziem tiek piedāvāti jūsu uzmanībai:
# Ja suņa, kuram „kāzu" laikā gadījusies kāda kļūme, saimniece ir sieviete, tā ļoti mierīgi attiecas pret šādiem gadījumiem, uzskatot, ka „...ja ne šodien, tad rīt ....". Ja saimnieks ir vīrietis, tad neatkarīgi no vecuma, nacionalitātes, sociālā stāvokļa un izglītības, sākas pārdzīvojumi, kāpēc tā gadījās ,ko darīt utt.
#Pārojam debitantus. Laimīgais „līgavainis" ieraudzījis „līgavu", laikam no jūtu pārbagātības slēpjas zem skapja. Kamēr mēs ar „līgavas" saimnieci mēģinām izdabūt suņuku no skapja apakšas, tā saimnieks sēž virtuvē pie galda un murmina:"Ak dievs, kāds kauns...". Kad galu galā no sākuma apjukušo „mačo" tomēr piespiežam „precēties" un process beidzas pietiekoši veiksmīgi, saimnieks laimīgs un smaidošs iesaucas: „Nāc šurp , deģenerāt! „
# IeM audzētava. Mēģinām pārot VA kuci ar ļoti solīda vecuma „nopelniem bagātu" visās jomās suni, kurš savā laikā bija slavens tieši ar savu potenci un teicamajiem pēcnācējiem. Jau no paša sākuma pieļaujam, ka drīzāk „nē" nekā „jā", jo suņa vecums ir zem katras kritikas u viss tiek darīts ar domu „ja nu izdodas, pamēģināsim!" Neizdevās! „Līgavu" veiksmīgi sapāroja jaunāks dublieris, bet „vecīša" saimnieks-gudrs, inteliģents, pieaudzis cilvēks ar lielām zvaigznēm uz uzplečiem, pēc notikušā vēl nedēļu staigāja purpinot: „..vai tad valsts maizē var turēt vaislas suni , viņu taču vajag seksam gatavot, ...nu un kas , ka vecums , jebkurā vecumā bez kārtīgas ēšanas šajā lietā var noiet greizi ,..vai tad bez krējuma un olām var kaut kas sanākt.." utt., utj.pr. Nomierinājās tikai pēc priekšniecības joka: „Pasaki vēl, ka viņš pēc liekas zupas šķīvja pārpāros visu audzētavu".
# Atbraucam pie kārtējā „klienta". Atveras vārtiņi, kolorīta izskata vīrietis (no „jauno krievu" sērijas) saka: „Nu, gāziet ." Nodomājām, ka mūs tā oriģināli sauc iekšā un ieejam. Tur divi „kaukāzieši" (Kaukāza aitu suns). No sarunas sākam saprast, ka pasaucis mūs, lai mēs apgāžam kuci kājām gaisā. Vajadzēja redzēt saimnieka sejas izteiksmi (un domu gājienu, redzamu sejā) pēc maniem vārdiem: „Ziniet , viņi guļus nepārojas." Arī viņa replika bija ko vērta: „Bet vai jūs par to esat pārliecināta?"
# Vienu saimnieku ļoti nodarbināja jautājums: „Vai viņi visu laiku pārojas tikai vienā pozā ?" Nomierinājās tikai pēc atbildes: „Tūlīt pagriezīšu, un būs otrā".
# Kārtējā pārošana .Suns jau ar krietniem kompleksiem, jo viņu neveiksmīgi mēģinājuši pārot 3 vai 4 instruktori. Suņu saimnieks, diezgan liela zvaigzne cilvēku medicīnā, nopietni pārdzīvo mīluļa neveiksmi, jo tam "spīd" karjera vienā no vadošajām ārzemju suņu audzētavām, taču tā vietā tikai neveiksme pēc neveiksmes. Vārdu sakot, es biju 5. instruktors, kurš mēģina šā vai tā pielikt tam visam roku. Neiedziļināšos, kas un kā tika darīts, lai suni sapārotu, bet pēc veiksmīgas pārošanas, saimnieks ar snobisku sejas izteiksmi, apmierināts, lēnām, caur zobiem man saka : „Man patika jūsu profesionālās iemaņas ,sakiet ,kur jūs to iemācījāties ?" Atbildēju tādā pašā garā kā jautājums: „Ziniet es jau 10 gadus esmu precēta". Pēc tā snobismu no saimnieka sejas nopūta kā ar vēju. Vissmieklīgākais, ka pēc tam izrādījās, ka saimnieks ir absolūti normāls un mēs vairākus gadus ļoti normāli kontaktējām.
# „Process" iet pilnā sparā. Kuces īpašnieks visu laiku komentē notiekošo, pie kam ļoti profesionāli no medicīniskā viedokļa, kā arī kopējās kultūras. Bet, tā kā tas ilgst diezgan ilgi, nav īpaši saprotams, kādēļ īpašnieks to dara (visi mēs zināmā vecumā esam lasījuši vispārizglītojošo populārmedicīnisko literatūru, bet ne jau obligāti to visu atskaņot šādā situācijā). Nolemju pārbaudīt radušās aizdomas ar jautājumu: „Kāda ir jūsu profesija?". Un kāda jūs domājat bija atbilde? Pareizi, ārsts-seksopatalogs.
# Tātad nākošais „kāzu process". „Liecinieku" lomā no suņu puses ir iejutusies jauna un simpātiska saimniece. Saimnieks no mājas ar telefona palīdzību rūpīgi pārrauga notiekošo , spiežot sievieti sīkumos aprakstīt visas sava mīluļa izdarības. Jaunā sieviete mēģina visu pārvērst jokā, pēc iespējas delikātāk aprakstot notiekošo ar „jaunlaulātajiem". Viss iet kā pa sviestu un pēc veiksmīgām „kāzu procesa" beigām, apmierinātas viena ar otru abas puses aizbrauc katra uz savām mājām, apsoloties regulāri sazvanīties un informēt vienam otru par tālākiem notikumiem. Bet nepagāja ne pusstunda, kad uz manu mobilo tālruni zvana "līgavaiņa" tētuks, un ļoti noraizējies lūdz viņam, ķirurgam-urologam, paskaidrot, kādā veidā tik īsā laikā viņa sunim paspēja kaut ko jocīgu implantēt. No sākuma nespēju nojaust: ko un kur. Pēc tam sāku saprast, par ko iet runa, un paralēli sāku skaidrot, ka suņu puikām šī lieta no sākta gala ir ar kauliņu, un nekādu implantu nav bijis. Minūtes klusums otrā telefona galā, pēc tam sekoja atvieglota nopūta: „Paldies dievam, citādi es pavisam noraizējos, domāju mistika kaut kāda ...?"
# Diemžēl, pat tādā specifiskā nozarē kā suņu pārošana, gadās diezgan daudz diletantu, kuriem nav šim darbam vajadzīgo zināšanu un iemaņu, toties viņiem piemīt diezgan liela enerģija un spars, bet galvenais, skubināti ar vēlmi nopelnīt, bāž muļķības galvā naivajiem saimniekiem. Kā piemēru varu minēt vienu notikumu. Atbraucu uz pārošanu. Priekšā sastapu iepriekš pasaukto „instruktoru", kurš ieraugot mani un mēģinot saimnieku priekšā „saglabāt seju" ļoti nopietni saka: „Es šodien neesmu formā, kaut kā piektā čakra neatvērās, citādi es viņiem tā iebelztu ar seksuālo enerģiju -viss būtu oki-doki." Tā arī bliež , bet mēs vairāk pa vecam . Galējos gadījumos - ar rokām (tās mums galu galā vienmēr ir formā).
