Mūsu lasītāju mājās bieži dzīvo gan kaķi, gan suņi, tāpēc jautājums, kā sadraudzēties šiem bēdīgi slavenajiem "nesamierināmajiem ienaidniekiem" uztrauc ļoti daudzus. Lūk, ko iesaka vācu zoopsihologi.
Daudzi ir pārliecināti, ka turēt kaķi ir vieglāk nekā suni, par cik sunim, kā daudz sociālākam dzīvniekam, nepieciešama saskarsme, bet neatkarīgajam dzīvniekam kaķim - tas nav vajadzīgs. Nereti cilvēks iegādājas abus šos dzīvniekus, un viņam jāzina, ka attiecības starp kaķi un suni ir atkarīgas vienīgi no šo dzīvnieku "iekšējā ego".
Lielākā daļa suņu pēc dabas ir mednieki, dažas šķirnes (terjeri, takši, laikas) gadsimtiem tika atlasītas pēc nepārspētām mednieku īpašībām, tāpēc suņu gēnos ielikts ķert un kost iespējamo "medījumu". Kaķi arī ir mednieki, jo viņu senči - kaķu dzimtas plēsēji, un mūsdienu kaķi nav zaudējuši tieksmi izsekot un noķert sīko medījumu. Parasti kaķis ieņem līdera pozīciju attiecībā pret suni (bieži arī cilvēku), bet ja hierarhija izrādās pretēja, tad lielie suņi var nodarīt postu - kaķa bēgšana izraisa refleksu - sekot. Kaķim bīstama var kļūt arī suņa bļoda. Kaķis sevi aizstāvot, var saskrāpēt vai sakost pretinieku, īpaši maza auguma suņus vai kucēnus.
Tautas parunas pasludina mūžīgu naidu starp suni un kaķi, taču reizēm starp "ienaidniekiem" gadās savstarpēja saprašanās - vai var to nosaukt par draudzību? Izcils dzīvnieku pazinējs Konrāds Lorencs rakstīja: " Kā rāda mana personīgā pieredze, īsta draudzība starp dažādām sugām ir ļoti reta. Šī iemesla dēļ es arī nosaucu šo nodaļu "Pamiers", bet ne "Dzīvnieku draudzība" vai tamlīdzīgi. Savstarpēja paciešana - tas, protams, nav sinonīms draudzībai, un, kad dzīvniekus apvieno kopējas intereses (piemēram, kad spēlējas kopā), kā likums, nevar runāt, ka starp tiem pastāv reāla kopējā saikne un jo vairāk - stipra draudzība". Un tomēr - vai ir iespēja, kaut vai nesadraudzēties, bet izvairīties no konflikta starp šiem mājdzīvniekiem?
Ļoti daudzi uzdod jautājumu: kurš ir jāiegādājas pirmais - suns vai kaķis? Grūti atbildēt viennozīmīgi. Starp citu, reti kad ir iespējas izvēlēties, kā likums, lielākai daļai cilvēku jau ir suns vai kaķis, un viņi vēl grib iegādāties vienu "zvēru".
Kādā vecumā labāk sapazīstināt šos četrkājainos radījumus? Vislabāk cits pie cita pierod mazuļi. Ja jums jau ir kaķis un gribat iegādāties suni, tad ņemiet kucēnu (līdz 12 nedēļu vecu). Par ideālu variantu var nosaukt, ja jums ir pieaudzis suns, kurš labi vai vienaldzīgi izturas pret kaķiem. Iegādājieties kaķēnu un lai viņš laiku pa laikam satiekas ar suni. Pirmajai tikšanās reizei jānotiek jums klātesot. Lai jaunatnācējs nedaudz iejūtas, bet "mājas saimnieks" iepazīstas ar tā smaržu. Nepiespiediet savus audzēkņus iepazīties, pagrūžot vienu pret otru, parasti tie iepazīst viens otru no attāluma. Sākumā kaķi un suni barojiet vienā istabā, pretējos stūros (lai viņi pierastu viens pie otra smaržas un saistītu ar kaut ko pozitīvu). Dzīvniekus turpmāk labāk barot katru atsevišķi.
Ja suns luncina asti un raksturīgām pozām aicina kaķi spēlēties, tad variet būt drošs, ka tas viņam izraisa simpātijas. Paglaudiet kaķi, jo tādi "izlēcieni" no suņu puses visdrīzāk tam nav saprotami, bet ar laiku viņš iemācīsies iekļauties spēlē.
Savu labvēlību pret suni kaķis nereti izrāda, pagraužot tā asti vai izmanto to, lai asinātu nagus. Kaķiem ļoti patīk siltums un viņš ātri aptver, ka suns ir īsts "dzīvs termofors", tāpēc bieži guļas tam blakus vai arī pat virsū. Kad dzīvnieki viens pie otra ir pieraduši, tie aprūpē "draugu"; nomazgā, tīra ausis, kopā atpūšas.
Dažreiz pamiers starp suni un kaķi tā arī neiestājas: šajā gadījumā nav slikti, ja "ienaidnieki" cenšas izvairīties viens no otra. Patstāvīgu konfliktu laikā naidīgās puses var sevi savainot, tāpēc īpaši nesamierināmos audzēkņus labāk izšķirt un darīt visu, lai viņi nesatiktos.
